Atceros, kā bērnībā laukos vecmāmiņa glabāja īpašu maisiņu ar kartupeļu bumbuļiem pagrabā. Viņa teica – tie ir senās kartupeļu šķirnes, ko audzēja jau viņas mamma. Garša, ko nevar sajaukt – sviestaina, aromātiska, izteikti kartupelīga. Toreiz neizpratu, kāpēc viņa tik ļoti turas pie tām, bet tagad saprotu – šīs šķirnes ir dārgums, ko vērts saglabāt un audzēt arī šodien.

Kāpēc senās kartupeļu šķirnes joprojām pārsteidz

Senās kartupeļu šķirnes nav tikai modes lieta vai nostalģija pēc vecajiem laikiem. Tām ir īpašs šarms un praktiska vērtība. Daudzas šķirnes ir izturīgas pret slimībām, spēj augt arī skarbākos apstākļos, un to garša bieži pārspēj mūsdienu “ātrās” šķirnes. Saka – kas vecs, tas labs, un kartupeļiem tas tiešām atbilst!

Piemēram, šķirne “Ratte” ar pagaru, nedaudz krokainu formu un riekstu aromātu kļūst par īstu gardēžu favorītu. Vai arī “Laima” – veca latviešu šķirne, kas labi glabājas un ir piemērota gan vārīšanai, gan cepšanai. Tie, kas meklē īstu kartupeļa garšu, nevis tikai pildījumu pīrāgiem, novērtēs šo šķirņu atšķirību. Un nav jau tā, ka senie kartupeļi būtu tikai muzeja eksponāti – tos var lieliski izmantot arī mūsdienu virtuvē, piemēram, izmēģinot kādu no tradicionālajiem latviešu kartupeļu ēdieniem.

Vēl viena priekšrocība – senās šķirnes bieži vien ir pielāgojušās mūsu Latvijas klimatam, tāpēc tās aug arī tad, kad vasara nav ideāla. Un vai nav forši pašam izaudzēt tādu kartupeli, kādu ēda mūsu vecvecāki? Tā ir daļa no mūsu kultūras un stāsta, un katrs bumbulis nes sev līdzi vēsturi.

Kā audzēt senās kartupeļu šķirnes savā dārzā

Nav nekā sarežģīta, lai savā dārzā izmēģinātu senās kartupeļu šķirnes. Svarīgākais – atrast sēklas. Meklē tās pie vietējiem audzētājiem vai apmainies ar draugiem, kuriem virtuvē patīk eksperimenti. Kad sēklas rokā, visu pārējo vari darīt kā ar jebkuru citu kartupeļu šķirni. Vairāk padomu vari atrast rakstā par kartupeļu stādīšanu.

Dažas senās šķirnes ir prasīgākas – tās necieš pārlaistīšanu vai pārāk smagu zemi. Taču kopšana nav nekas pārdabisks: izvēlies saulainu vietu, aplaisti, kad sauss, un neļauj nezālēm ņemt virsroku. Ja gribi, vari izmēģināt arī dobju mulčēšanu ar kartupeļu mizām – šis triks pie reizes uzlabos augsni un palīdzēs izmantot arī to, kas citkārt nonāktu atkritumos. Par to, kā kartupeļu mizas izmantot dārzā un virtuvē, noteikti ir vērts palasīt.

Daudzām senajām šķirnēm ir īsāks audzēšanas cikls, kas nozīmē – ražu vari vākt ātrāk, un paspēsi pat izaudzēt otru ražu, ja esi čakls. Un, kad beidzot bumbuļi ir gatavi, vari tos baudīt gan ceptus, gan vārītus, gan pagatavot krēmīgu biezeni. Starp citu, ja gribas pamēģināt jaunas receptes ģimenes vakariņām, iedvesmu var smelties sadaļā par radošām kartupeļu biezeņa variācijām.

Un pats svarīgākais – neaizmirsti atstāt daļu bumbuļu nākamajam gadam. Tā senās šķirnes saglabāsies, un dārzā būs kas īpašs, kas atšķiras no lielveikala izvēles.

Ja šogad gribi, lai dārzs un galds kļūst interesantāks, sāc ar vienu vai divām senajām kartupeļu šķirnēm. Tev būs ne tikai gardāks ēdiens, bet arī stāsts, ko pastāstīt ciemiņiem. Un, kas zina, varbūt pēc dažiem gadiem tieši tu būsi tas, kurš dalīsies ar kādu īpašu bumbuli un stāstu, kāpēc senās šķirnes ir īsts dārgums.