Kartupeļu čipsi daudziem ir gandrīz pašsaprotama uzkoda — tie parādās filmu vakaros, izbraucienos, ballītēs un pat ikdienā, kad vienkārši gribas “ko kraukšķīgu”. Tomēr klasiskie čipsi bieži tiek cepti eļļā augstā temperatūrā, tajos ir daudz sāls un garšas pastiprinātāju, un ar laiku tie var kļūt par ieradumu, kas organismam nenāk par labu. Taču tas nenozīmē, ka jāpamet kraukšķēšana pavisam. Latvijā pieejamas gan veikalu alternatīvas, gan mājās pagatavojami risinājumi, kas ļauj saglabāt prieku, vienlaikus saudzējot veselību.

Kāpēc vispār meklēt alternatīvas?

Nav tā, ka čipsi būtu jāpasludina par “aizliegtiem”. Problēma nav kartupelī — tā ir pagatavošanas metode. Eļļā cepti čipsi bieži satur daudz piesātināto tauku, sāls un aromatizētāju. Ja čipsi kļūst par ikdienas ieradumu, organisms tiek regulāri noslogots, un garšas kārpiņas pierod pie ļoti intensīvas garšas — līdz pat brīdim, kad svaigi produkti šķiet “par vājiem”.

Veselīgākas alternatīvas ļauj atgriezties pie dabiskākas garšas, piedevām dod iespēju izvēlēties kvalitāti, nevis automatisku ieradumu.

Mājas cepeškrāsnē cepti kartupeļu čipsi

Tas, iespējams, ir vienkāršākais veids, kā saglabāt to pašu garšu, bet mazināt tauku un sāls daudzumu. Kartupeļus sagriež plānās šķēlītēs, nosusina, viegli pārsmērē ar eļļu un cep cepeškrāsnī. Šādā veidā čipsis kļūst kraukšķīgs, bet ne taukains. Lielākā atšķirība ir tekstūrā: tas ir tīrs, kartupelis paliek kartupelis.

Garša veidojas no tā, ko uzklāj virsū — nevis no rūpnīcas pulveriem, bet no svaigām garšvielām. Dažiem patīk vienkāršs jūras sāls, citi pievieno rozmarīnu vai sīki sakapātu ķiploku. Katra lapa krāsnī kļūst par mazu eksperimentu. Šādā pagatavošanā čipsis atgādina ēdienu, nevis rūpniecisku uzkodu.

Cepeškrāsnē cepti saldie kartupeļi vai bietes

Ja šķiet, ka kartupeļu čipsi jau labi pazīstami, var izmēģināt bietes vai saldos kartupeļus. Biešu plānās šķēles krāsnī kļūst tumši sarkanas, gandrīz rubīna krāsā, un garša kļūst nedaudz saldena un zemes tonī. Saldais kartupelis ir maigāks un siltāks, un cepoties tas kļūst pat nedaudz karamelēts.

Šīs alternatīvas ne tikai atšķiras pēc garšas, bet arī piedāvā vairāk šķiedrvielu un mikroelementu. Tas ir veids, kā pārvērst uzkodu par kaut ko bagātāku un pilnvērtīgāku — bez pārspīlējuma.

Kraukšķīgi turku zirņi kā uzkodu aizvietotājs

Turku zirņi nav čipsi, bet tie labi aizstāj to “kraukšķināšanas sajūtu”. Sajaucot tos ar nelielu eļļas daudzumu un garšvielām, un pēc tam apcepot krāsnī, tie kļūst blīvi un kraukšķīgi. Tie ir sātīgāki, tāpēc tos nevar apēst paku pēc pakas — kas jau pats par sevi ir labs līdzsvars.

Turku zirņi īpaši pievilcīgi tāpēc, ka tiem ir augsts olbaltumvielu saturs, kas padara tos par labāku uzkodu treniņu vai mācību dienās, kad vajag enerģiju, nevis tikai tukšas kalorijas.

Latvijā ražoti čipsi ar mazāk apstrādes

Latvijas tirgū ir parādījušies čipsi, kas tiek gatavoti nevis fritējot, bet žāvējot vai cepot. Tie bieži tiek marķēti kā “cepeškrāsnē cepti” vai “ar minimālu eļļas daudzumu”. Šie produkti nav ideāli — tie joprojām ir uzkoda — taču atšķirība ir jūtama.

Tie mēdz būt:

• mazāk sāļi,
  
• ar dabīgākām garšvielām,
  
• un ar īsāku sastāvdaļu sarakstu.

Ja uz iepakojuma ir 3–5 sastāvdaļas, nevis 12, tas jau ir labs signāls.

Kraukšķīgas uzkodas, kas pat nav kartupeļi

Ir reizes, kad čipsu vietā var izvēlēties ko pavisam citu, nezaudējot to pašu sajūtu — kraukšķi + sāļums + neliels tauku pieskāriens.

Piemēram:

• burkānu vai kāļu nūjiņas ar krējuma mērci,
  
• pilngraudu krekeri,
  
• saulespuķu sēklu “plāksnes”,
  
• pat sagriezti un viegli apcepti maizes kubiņi.

Šie varianti nav “diētiski brīnumi”, bet tie samazina pārprocesētās pārtikas daudzumu, un tas bieži ir īstais mērķis.

Noslēgumā – kraukšķis nav jānoliedz

Veselīgāki čipsu un uzkodu varianti nav par atteikšanos vai aizliegumiem. Tie ir par vēlmi sajust garšu, nevis garšas aizvietotāju. Mājās cepti čipsi vai dārzeņu plāksnītes ļauj kraukšķēt lēnāk, apzinātāk un, iespējams, pat baudpilnāk.

Svarīgākais nav tas, ko mēs ēdam vienā vakarā, bet tas, ko ēdam regulāri. Un, ja čipsus aizstāj ar ko dabiskāku kaut vai dažreiz, organisms to ātri un klusi novērtē.